Nesen Eiropas Savienība pēta, vai iekļaut oglekļa kredītus savā oglekļa tirgū, un šis solis varētu atkal atvērt oglekļa kredītu kompensējošu izmantošanu ES oglekļa tirgū turpmākajos gados.
Iepriekš Eiropas Savienība no 2020. gada aizliedza starptautisko oglekļa kredītu izmantošanu savā emisiju tirgū, jo pastāvēja bažas par lētiem starptautiskajiem oglekļa kredītiem ar zemiem vides standartiem. Pēc Tīras attīstības mehānisma (CDM) darbības apturēšanas ES ieņēma stingru nostāju attiecībā uz oglekļa kredītu izmantošanu un paziņoja, ka starptautiskos oglekļa kredītus nevar izmantot, lai sasniegtu ES 2030. gada emisiju samazināšanas mērķus.
2023. gada novembrī Eiropas Komisija ierosināja pieņemt Eiropā izstrādātu brīvprātīgu augstas kvalitātes oglekļa piesaistes sertifikācijas sistēmu, kas pēc 20. februāra saņēma provizorisku politisku vienošanos no Eiropadomes un Parlamenta, un galīgais likumprojekts tika pieņemts galīgajā balsojumā 2024. gada 12. aprīlī.
Iepriekš esam analizējuši, ka dažādu politisku faktoru vai starptautisku institucionālu ierobežojumu dēļ, neapsverot esošo trešo pušu oglekļa kredītu emitentu un sertifikācijas iestāžu (Verra/GS/Puro u.c.) atzīšanu vai sadarbību ar tām, ES steidzami jāizveido trūkstošā oglekļa tirgus komponente, proti, oficiāli atzīta ES mēroga oglekļa piesaistes kredītu sertifikācijas mehānisma sistēma. Jaunā sistēma radīs oficiāli atzītas galīgās oglekļa piesaistes un integrēs CDRS politikas instrumentos. ES oglekļa piesaistes kredītu atzīšana liks pamatu turpmāko tiesību aktu tiešai iekļaušanai esošajā ES oglekļa tirgus sistēmā.
Tā rezultātā trešdien Florencē, Itālijā, Starptautiskās emisiju kvotu tirdzniecības asociācijas organizētajā konferencē Eiropas Komisijas ES oglekļa tirgus nodaļas vadītāja vietnieks Rubens Vermērens sacīja: “Tiek veikts novērtējums par to, vai turpmākajos gados shēmā būtu jāiekļauj oglekļa kredīti.”
Turklāt viņš skaidri norādīja, ka Eiropas Komisijai līdz 2026. gadam ir jāizlemj, vai ierosināt noteikumus par oglekļa piesaistes kredītu pievienošanu tirgum. Šādi oglekļa kredīti atspoguļo oglekļa emisiju samazināšanu, un tos var iegūt, īstenojot tādus projektus kā jaunu CO2 absorbējošu mežu stādīšana vai tehnoloģiju izstrāde oglekļa dioksīda ieguvei no atmosfēras. ES oglekļa tirgū kompensēšanai pieejamie kredīti ietver piesaistes pievienošanu esošajiem oglekļa tirgiem vai atsevišķa ES piesaistes kredītu tirgus izveidi.
Protams, papildus pašsertificētām oglekļa kredītiem ES ietvaros, ES oglekļa tirgus trešajā fāzē ir oficiāli izveidots izmantojams ietvars oglekļa kredītiem, kas ģenerēti saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu, un ir skaidri norādīts, ka 6. panta mehānisma atzīšana ir atkarīga no turpmākā progresa.
Noslēgumā Vermērens uzsvēra, ka potenciālie ieguvumi no oglekļa tirgus piesaistes apjoma palielināšanas ES ietver to, ka tas dos nozarēm veidu, kā risināt galīgās emisijas, kuras tās nevar novērst. Tomēr viņš brīdināja, ka oglekļa kredītu izmantošanas veicināšana varētu atturēt uzņēmumus no faktiskas emisiju samazināšanas un ka kompensācijas nevar aizstāt faktiskos emisiju samazināšanas pasākumus.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 26. aprīlis