Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt atkārtoti. © 2024 Fox News Network, LLC. Visas tiesības aizsargātas. Kotācijas tiek parādītas reāllaikā vai ar vismaz 15 minūšu aizkavēšanos. Tirgus datus nodrošina Factset. Izstrādāja un ieviesa FactSet Digital Solutions. Juridiskie paziņojumi. Investīciju fondu un ETF datus nodrošina Refinitiv Lipper.
2024. gada 3. maijā Gaisa spēku sekretārs Frenks Kendals veica vēsturisku lidojumu ar mākslīgā intelekta vadītu F-16.
ASV gaisa spēku sekretārs Frenks Kendals piektdien atradās mākslīgā intelekta vadītas iznīcinātāja kabīnē, kad tā lidoja virs Kalifornijas tuksneša.
Pagājušajā mēnesī Kendals paziņoja par saviem plāniem pilotēt mākslīgā intelekta kontrolēto F-16 ASV Senāta Apropriāciju komitejas aizsardzības paneļa priekšā, runājot par gaisa kauju nākotni, kas balstās uz autonomi vadāmiem droniem.
Augsta ranga Gaisa spēku vadītājs piektdien īstenoja savu plānu, kas varētu būt viens no lielākajiem sasniegumiem militārajā aviācijā kopš maskēšanās lidmašīnu parādīšanās 20. gs. deviņdesmito gadu sākumā.
Kendala aizlidoja uz Edvardsa gaisa spēku bāzi — to pašu tuksneša objektu, kur Čaks Jēgers pārkāpa skaņas barjeru —, lai reāllaikā vērotu un piedzīvotu mākslīgā intelekta lidojumu.
Gaisa spēku eksperimentālais F-16 iznīcinātājs ar mākslīgo intelektu X-62A VISTA paceļas ceturtdien, 2024. gada 2. maijā, no Edvardsa gaisa spēku bāzes Kalifornijā. Lidojums, kurā priekšējā sēdeklī atradās gaisa spēku sekretārs Frenks Kendals, bija publisks paziņojums par mākslīgā intelekta nākotnes lomu gaisa kaujās. Militārpersonas plāno izmantot šo tehnoloģiju, lai vadītu 1000 dronu floti. (AP Photo/Damian Dovarganes)
Pēc lidojuma Kendala runāja ar ziņu aģentūru Associated Press par tehnoloģiju un tās lomu gaisa kaujā.
Associated Press un NBC tika atļauts novērot slepeno lidojumu, un drošības apsvērumu dēļ tās vienojās par to neziņot, kamēr lidojums nebūs pabeigts.
Gaisa spēku sekretārs Frenks Kendals sēž X-62A VISTA lidmašīnas priekšējā kabīnē ceturtdien, 2024. gada 2. maijā, Edvardsa gaisa spēku bāzē, Kalifornijā. Modernā, ar mākslīgo intelektu vadāmā F-16 lidmašīna apliecina sabiedrības pārliecību par mākslīgā intelekta nākotnes lomu gaisa kaujās. Militārie plāni izmantot šo tehnoloģiju, lai vadītu 1000 dronu floti. Ieroču kontroles eksperti un humānās palīdzības grupas uztraucas, ka mākslīgais intelekts kādu dienu varētu autonomi atņemt dzīvības, un pieprasa stingrākus ierobežojumus tā izmantošanai. (AP Photo/Damian Dovarganes)
Mākslīgi intelekta vadītais F-16, kas pazīstams kā Vista, vadīja Kendalu ar ātrumu virs 880 km/h, iedarbojoties uz viņa ķermeni gandrīz piecas reizes lielāku gravitācijas spēku.
Pilotējama F-16 lidmašīna lidoja netālu no Vistas un Kendalas, abām lidmašīnām riņķojot 1000 pēdu attālumā viena no otras, cenšoties piespiest tās padoties.
Kendals pasmaidīja, izkāpjot no kabīnes pēc stundas ilga lidojuma, un teica, ka ir redzējis pietiekami daudz informācijas, lai uzticētos mākslīgā intelekta tehnoloģijai un izlemtu, vai šaut kara laikā.
Pentagons meklē lētus mākslīgā intelekta dronus gaisa spēku atbalstam: šeit ir uzņēmumi, kas sacenšas par iespēju
Šajā attēlā no ASV Gaisa spēku publicēta dzēsta video redzams Gaisa spēku sekretārs Frenks Kendals X-62A VISTA lidmašīnas kabīnē virs Edvardsa Gaisa spēku bāzes Kalifornijā, ceturtdien, 2024. gada 2. maijā. Veic eksperimentālus lidojumus. "Controlled Flight" ir publisks paziņojums par mākslīgā intelekta lomu gaisa kaujā nākotnē. (AP Photo/Damian Dovarganes)
Daudzi cilvēki iebilst pret to, ka datori pieņem šādus lēmumus, baidoties, ka mākslīgais intelekts kādu dienu varētu mest bumbas uz cilvēkiem, nekonsultējoties ar cilvēkiem.
“Pastāv plaši izplatītas un nopietnas bažas par dzīvības un nāves lēmumu nodošanu sensoriem un programmatūrai,” brīdināja grupa, piebilstot, ka autonomie ieroči “rada tūlītējas bažas un prasa steidzamu starptautiskas politikas reakciju”.
Gaisa spēku ar mākslīgo intelektu aprīkots F-16 iznīcinātājs (pa kreisi) lido līdzās ienaidnieka F-16, kad abi lidaparāti tuvojas viena otrai 1000 pēdu attālumā, cenšoties piespiest ienaidnieku ieņemt vāju pozīciju. Ceturtdiena, 2024. gada 2. maijs, Edvardsa, Kalifornija. Virs Gaisa spēku bāzes. Lidojums bija publisks paziņojums par mākslīgā intelekta nākotnes lomu gaisa kaujā. Militārpersonas plāno izmantot šo tehnoloģiju, lai vadītu 1000 dronu floti. (AP Photo/Damian Dovarganes)
Gaisa spēki plāno iegūt mākslīgā intelekta floti, kurā būs vairāk nekā 1000 mākslīgā intelekta dronu, no kuriem pirmais sāks darboties 2028. gadā.
Martā Pentagons paziņoja, ka vēlas izstrādāt jaunu lidmašīnu ar mākslīgo intelektu, un piedāvāja divus līgumus vairākām privātām kompānijām, kas savā starpā konkurēja par to iegūšanu.
Sadarbības kaujas lidaparātu (CCA) programma ir daļa no 6 miljardu dolāru vērta plāna, kas paredz Gaisa spēkiem pievienot vismaz 1000 jaunus dronus. Droni tiks izstrādāti tā, lai tos varētu izvietot līdzās pilotējamiem lidaparātiem un nodrošinātu tiem aizsegu, darbojoties kā pilnībā bruņots eskorts. Droni var kalpot arī kā novērošanas lidaparāti vai sakaru centri, vēsta laikraksts "Wall Street Journal".
Gaisa spēku sekretārs Frenks Kendals smaida pēc X-62A VISTA testa lidojuma ar pilotējamu F-16 lidmašīnu virs Edvardsa gaisa spēku bāzes Kalifornijā, ceturtdien, 2024. gada 2. maijā. Mākslīgā intelekta vadītā VISTA ir publisks paziņojums par mākslīgā intelekta nākotnes lomu gaisa kaujā. Militārpersonas plāno izmantot šo tehnoloģiju, lai vadītu 1000 dronu floti. (AP Photo/Damian Dovarganes)
Uzņēmumi, kas pretendē uz līgumu, ir Boeing, Lockheed Martin, Northrop Grumman, General Atomics un Anduril Industries.
2023. gada augustā aizsardzības ministra vietniece Ketlīna Hiksa paziņoja, ka ar mākslīgo intelektu darbināmu autonomu transportlīdzekļu izvietošana nodrošinātu ASV armiju ar “nelielu, viedu, lētu un bagātīgu” rezerves spēku, kas palīdzētu mainīt “Amerikas pārāk lēnās pārejas uz militārajām inovācijām problēmu”.
Taču ideja nav pārāk atpalikt no Ķīnas, kas ir modernizējusi savas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai tās kļūtu modernākas un pakļautu riskam pilotējamus lidaparātus, kad tie pietuvojas pārāk tuvu.
Droni var traucēt šādu aizsardzības sistēmu darbību, un tos varētu izmantot, lai tās traucētu vai novērotu gaisa kuģu apkalpes.
Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt atkārtoti. © 2024 Fox News Network, LLC. Visas tiesības aizsargātas. Kotācijas tiek parādītas reāllaikā vai ar vismaz 15 minūšu aizkavēšanos. Tirgus datus nodrošina Factset. Izstrādāja un ieviesa FactSet Digital Solutions. Juridiskie paziņojumi. Investīciju fondu un ETF datus nodrošina Refinitiv Lipper.
Publicēšanas laiks: 2024. gada 8. maijs