Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt. © 2024 Fox News Network, LLC. Visas tiesības paturētas. Citāti tiek rādītas reāllaikā vai ar vismaz 15 minūšu aizkavi. Tirgus datus sniedz Factset. Izstrādājis un ieviesis FactSet Digital Solutions. Juridiskie paziņojumi. Kopfondu un ETF datus sniedz Refinitiv Lipper.
2024. gada 3. maijā gaisa spēku sekretārs Frenks Kendals veica vēsturisku lidojumu ar mākslīgā intelekta vadītu F-16.
ASV gaisa spēku sekretārs Frenks Kendals piektdien brauca ar mākslīgā intelekta kontrolēta iznīcinātāja kabīnē, kad tas lidoja pāri Kalifornijas tuksnesim.
Pagājušajā mēnesī Kendals paziņoja par saviem plāniem lidot ar mākslīgā intelekta kontrolēto F-16 ASV Senāta Apropriāciju komitejas aizsardzības komisijai, vienlaikus runājot par gaisa kaujas nākotni, balstoties uz autonomi strādājošiem droniem.
Kāds augsta ranga gaisa spēku vadītājs piektdien īstenoja savu plānu, kas varētu būt viens no lielākajiem sasniegumiem militārajā aviācijā kopš slepeno lidmašīnu parādīšanās deviņdesmito gadu sākumā.
Kendals lidoja uz Edvardsas gaisa spēku bāzi — to pašu tuksneša objektu, kur Čaks Jēgers pārrāva skaņas barjeru —, lai skatītos un pieredzētu AI lidojumu reāllaikā.
X-62A VISTA, Gaisa spēku eksperimentālais iznīcinātājs F-16 ar mākslīgo intelektu, ceturtdien, 2024. gada 2. maijā, pacelsies no Edvardsas gaisa spēku bāzes Kalifornijā. Lidojums ar gaisa spēku sekretāru Frenku Kendalu priekšējā sēdeklī bija publisks paziņojums par mākslīgā intelekta turpmāko lomu gaisa kaujās. Militāristi plāno izmantot šo tehnoloģiju, lai darbinātu 1000 bezpilota lidaparātu floti. (AP foto/Damians Dovarganes)
Pēc lidojuma Kendall runāja ar The Associated Press par tehnoloģiju un tās lomu gaisa kaujās.
Associated Press un NBC tika atļauts novērot slepeno lidojumu un drošības apsvērumu dēļ vienojās par to neziņot, kamēr lidojums nav pabeigts.
Gaisa spēku sekretārs Frenks Kendals sēž lidmašīnas X-62A VISTA priekšējā kabīnē ceturtdien, 2024. gada 2. maijā Edvardsas gaisa spēku bāzē, Kalifornijā. Uzlabotā mākslīgā intelekta vadītā F-16 lidmašīna demonstrē sabiedrības pārliecību par mākslīgā intelekta turpmāko lomu gaisa kaujās. Militārie spēki plāno izmantot šo tehnoloģiju, lai darbinātu 1000 bezpilota lidaparātu floti. Ieroču kontroles eksperti un humānās palīdzības grupas uztraucas, ka mākslīgais intelekts kādu dienu varētu autonomi paņemt dzīvības, un pieprasa stingrākus tā izmantošanas ierobežojumus. (AP foto/Damians Dovarganes)
Mākslīgi inteliģentais F-16, kas pazīstams kā Vista, lidoja Kendalu ar ātrumu vairāk nekā 550 jūdzes stundā, iedarbojoties uz viņa ķermeni gandrīz piecas reizes lielāku gravitācijas spēku.
Pilots F-16 lidoja netālu no Vista un Kendall, abām lidmašīnām riņķojot 1000 pēdu attālumā viena no otras, cenšoties piespiest tās pakļauties.
Kendals pasmaidīja, izkāpjot no kabīnes pēc stundu ilga lidojuma, un sacīja, ka ir redzējis pietiekami daudz informācijas, lai uzticētos mākslīgā intelekta tehnoloģijai, lai izlemtu, vai šaut kara laikā.
Pentagons meklē zemu izmaksu AI bezpilota lidaparātus, lai atbalstītu gaisa spēkus: šeit ir uzņēmumi, kas cīnās par iespēju
Šajā attēlā no dzēstā ASV gaisa spēku publicētā videoklipa ir redzams gaisa spēku sekretārs Frenks Kendals lidmašīnas X-62A VISTA kabīnē virs Edvardsas gaisa spēku bāzes Kalifornijā, ceturtdien, 2024. gada 2. maijā. Veic eksperimentālus lidojumus. Kontrolētais lidojums ir publisks paziņojums par mākslīgā intelekta turpmāko lomu gaisa kaujās. (AP foto/Damians Dovarganes)
Daudzi cilvēki iebilst pret to, ka datori pieņem šādus lēmumus, baidoties, ka mākslīgais intelekts kādu dienu varētu nomest bumbas uz cilvēkiem, nekonsultējoties ar cilvēkiem.
"Pastāv plašas un nopietnas bažas par lēmumu par dzīvību un nāvi nodošanu sensoriem un programmatūrai," brīdināja grupa, piebilstot, ka autonomie ieroči "ir tūlītējs iemesls bažām un prasa steidzamu starptautiskās politikas reakciju."
Gaisa spēku MI iznīcinātājs F-16 (pa kreisi) lido kopā ar ienaidnieka F-16, abiem lidaparātiem tuvojoties 1000 pēdu attālumā viens no otra, mēģinot piespiest ienaidnieku nonākt vājā pozīcijā. Ceturtdien, 2024. gada 2. maijā Edvardsā, Kalifornijā. Virs gaisa spēku bāzes. Lidojums bija publisks paziņojums par mākslīgā intelekta turpmāko lomu gaisa kaujās. Militāristi plāno izmantot šo tehnoloģiju, lai darbinātu 1000 bezpilota lidaparātu floti. (AP foto/Damians Dovarganes)
Gaisa spēki plāno izveidot mākslīgā intelekta floti ar vairāk nekā 1000 AI bezpilota lidaparātiem, no kuriem pirmais sāks darboties 2028. gadā.
Martā Pentagons paziņoja, ka cenšas izstrādāt jaunu lidmašīnu ar mākslīgo intelektu, un piedāvāja divus līgumus vairākiem privātiem uzņēmumiem, kas konkurē savā starpā, lai tos iegūtu.
Collaborative Combat Aircraft (CCA) programma ir daļa no 6 miljardu ASV dolāru plāna, lai Gaisa spēkus papildinātu ar vismaz 1000 jauniem bezpilota lidaparātiem. Drons tiks izstrādāts tā, lai tos varētu izvietot līdzās pilotējamiem lidaparātiem un nodrošināt tiem aizsegu, darbojoties kā pilnībā bruņots eskorts. Drons var kalpot arī kā novērošanas lidmašīnas vai sakaru centri, vēsta Wall Street Journal.
Gaisa spēku sekretārs Frenks Kendals smaida pēc X-62A VISTA testa lidojuma ar pilotējamu lidmašīnu F-16 virs Edvardsas gaisa spēku bāzes Kalifornijā, ceturtdien, 2024. gada 2. maijā. AI vadītā VISTA ir publisks paziņojums par mākslīgā intelekta nākotnes loma gaisa kaujās. Militārie spēki plāno izmantot šo tehnoloģiju, lai darbinātu 1000 bezpilota lidaparātu floti. (AP foto/Damians Dovarganes)
Uzņēmumi, kas pretendē uz līgumu, ir Boeing, Lockheed Martin, Northrop Grumman, General Atomics un Anduril Industries.
Aizsardzības ministra vietniece Ketlīna Hiksa 2023. gada augustā sacīja, ka ar mākslīgo intelektu darbināmu autonomu transportlīdzekļu izvietošana nodrošinās ASV armijai "mazus, gudrus, lētus un bagātīgus" tērējamus spēkus, kas palīdzētu mainīt "problēmu, kas saistīta ar Amerikas pārāk lēno pāreju. militāriem jauninājumiem. "
Taču ideja ir pārāk neatpalikt no Ķīnas, kas ir uzlabojusi savas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai padarītu tās modernākas un pakļauj riskam apkalpes lidmašīnas, kad tās pietuvojas pārāk tuvu.
Droniem ir potenciāls izjaukt šādas aizsardzības sistēmas, un tos var izmantot, lai tos traucētu vai uzraudzītu lidmašīnas apkalpes.
Šo materiālu nedrīkst publicēt, pārraidīt, pārrakstīt vai izplatīt. © 2024 Fox News Network, LLC. Visas tiesības paturētas. Citāti tiek rādītas reāllaikā vai ar vismaz 15 minūšu aizkavi. Tirgus datus sniedz Factset. Izstrādājis un ieviesis FactSet Digital Solutions. Juridiskie paziņojumi. Kopfondu un ETF datus sniedz Refinitiv Lipper.
Ievietošanas laiks: 08.05.2024