Dienvidfloridas universitātes pētnieki ir izmantojuši mākslīgo intelektu, lai attīstītumoskītu slazdicerot tos izmantot ārzemēs, lai novērstu malārijas izplatīšanos.
TAMPA — Jauns vieds slazds, izmantojot mākslīgo intelektu, tiks izmantots, lai izsekotu odi, kas izplata malāriju Āfrikā. Tas ir divu Dienvidfloridas Universitātes pētnieku ideja.
"Es domāju, odi ir nāvējošākie dzīvnieki uz planētas. Tās būtībā ir zemādas adatas, kas izplata slimības," sacīja Dienvidfloridas Universitātes Integratīvās bioloģijas katedras digitālās zinātnes docents Raiens Kārnijs.
Malāriju pārnēsājošais ods Anopheles Stephensi ir Dienvidfloridas Universitātes datorzinātņu un inženierzinātņu profesoru Kārnija un Srirama Čellapanu uzmanības centrā. Viņi cer cīnīties pret malāriju ārzemēs un sadarboties, lai izstrādātu viedus, mākslīgā intelekta slazdus odu izsekošanai. Šos slazdus plānots izmantot Āfrikā.
Kā darbojas viedais slazds: Vispirms odi izlido cauri caurumam un pēc tam nolaižas uz lipīga paliktņa, kas tos piesaista. Pēc tam iekšpusē esošā kamera nofotografē odu un augšupielādē attēlu mākonī. Pēc tam pētnieki izmantos vairākus mašīnmācīšanās algoritmus, lai saprastu, kāda veida moskīts tas ir vai tā precīzās sugas. Tādā veidā zinātnieki varēs noskaidrot, kurp dodas ar malāriju inficētie odi.
"Tas notiek uzreiz, un, kad tiek atklāts malārijas ods, šo informāciju var pārsūtīt sabiedrības veselības amatpersonām gandrīz reāllaikā," sacīja Čelapans. "Šiem odiem ir noteiktas vietas, kur tiem patīk vairoties. Ja viņi var iznīcināt šīs vairošanās vietas, zemi. , tad to skaitu var ierobežot vietējā līmenī."
"Tas var saturēt uzliesmojumus. Tas var ierobežot vektoru izplatību un galu galā glābt dzīvības," sacīja Čelapans.
Malārija katru gadu inficē miljoniem cilvēku, un Dienvidfloridas Universitāte sadarbojas ar laboratoriju Madagaskarā, lai izveidotu slazdus.
"Vairāk nekā 600 000 cilvēku mirst katru gadu. Lielākā daļa no tiem ir bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem," sacīja Kārnijs. "Tāpēc malārija ir milzīga un pastāvīga globāla veselības problēma."
Projektu finansē 3,6 miljonu ASV dolāru dotācija no Nacionālo veselības institūtu Nacionālā alerģijas un infekcijas slimību institūta. Projekta īstenošana Āfrikā palīdzēs atklāt malārijas pārnēsātājus arī jebkurā citā reģionā.
"Es domāju, ka septiņi gadījumi Sarasotā (grāfiste) patiešām izceļ malārijas draudus. Pēdējo 20 gadu laikā ASV nekad nav bijusi vietēja malārijas pārnešana," sacīja Kārnijs. "Mums šeit vēl nav Anopheles Stephensi. .Ja tas notiks, tas parādīsies mūsu krastos, un mēs būsim gatavi izmantot mūsu tehnoloģiju, lai to atrastu un iznīcinātu."
Smart Trap darbosies roku rokā ar jau uzsākto globālo izsekošanas vietni. Tas ļauj pilsoņiem fotografēt odus un augšupielādēt tos kā vēl vienu veidu, kā tos izsekot. Kārnijs sacīja, ka plāno vēlāk šogad nosūtīt slazdus uz Āfriku.
"Mans plāns ir doties uz Madagaskaru un varbūt uz Maurīciju pirms lietus sezonas gada beigās, un laika gaitā mēs nosūtīsim un atvedīsim vairāk no šīm ierīcēm, lai mēs varētu uzraudzīt šos apgabalus," sacīja Kārnijs.
Izlikšanas laiks: Nov-08-2024