USF mākslīgā intelekta darbināmais viedais odu slazds varētu palīdzēt cīnīties pret malārijas izplatību un glābt dzīvības ārzemēs

Dienvidfloridas Universitātes pētnieki ir izmantojuši mākslīgo intelektu, lai izstrādātuodu slazdicerībā tos izmantot ārzemēs, lai novērstu malārijas izplatīšanos.
TAMPA — Jauns viedslazds, kas izmanto mākslīgo intelektu, tiks izmantots, lai izsekotu odus, kas izplata malāriju Āfrikā. To iecerējuši divi Dienvidfloridas Universitātes pētnieki.
"Es domāju, ka odi ir nāvējošākie dzīvnieki uz planētas. Tās būtībā ir zemādas adatas, kas izplata slimības," sacīja Raiens Kārnijs, digitālās zinātnes docents Dienvidfloridas Universitātes Integratīvās bioloģijas katedrā.
Malāriju pārnēsājošais ods Anopheles Stephensi ir Dienvidfloridas Universitātes datorzinātņu un inženierzinātņu profesoru Kārnija un Srirama Čellapanu uzmanības centrā. Viņi cer cīnīties pret malāriju ārzemēs un sadarboties, lai izstrādātu viedus, mākslīgā intelekta slazdus odu izsekošanai. Šos slazdus plānots izmantot Āfrikā.
Kā darbojas viedā slazda darbība: Vispirms odi izlido caur caurumu un pēc tam nolaižas uz lipīga paliktņa, kas tos pievilina. Pēc tam iekšpusē esošā kamera nofotografē odu un augšupielādē attēlu mākonī. Pēc tam pētnieki palaidīs vairākus mašīnmācīšanās algoritmus, lai saprastu, kāda veida ods tas ir vai kāda ir tā precīza suga. Tādā veidā zinātnieki varēs noskaidrot, kur nonāk ar malāriju inficēti odi.
“Tas notiek acumirklī, un, kad tiek atklāts malārijas ods, šo informāciju var gandrīz reāllaikā nodot sabiedrības veselības aizsardzības amatpersonām,” sacīja Čelapans. “Šiem odiem ir noteiktas teritorijas, kur tiem patīk vairoties. Ja tie var iznīcināt šīs vairošanās vietas, zemi, tad to skaitu var ierobežot vietējā līmenī.”
"Tas var ierobežot uzliesmojumus. Tas var ierobežot vektoru izplatīšanos un galu galā glābt dzīvības," sacīja Čelapans.
Malārija katru gadu inficē miljoniem cilvēku, un Dienvidfloridas Universitāte sadarbojas ar laboratoriju Madagaskarā, lai izveidotu slazdus.
“Katru gadu mirst vairāk nekā 600 000 cilvēku. Lielākā daļa no viņiem ir bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem,” sacīja Kārnijs. “Tāpēc malārija ir milzīga un pastāvīga globāla veselības problēma.”
Projektu finansē 3,6 miljonu dolāru dotācija no Nacionālo veselības institūtu Nacionālā alerģijas un infekcijas slimību institūta. Projekta īstenošana Āfrikā palīdzēs atklāt malāriju pārnēsājošus odus arī jebkurā citā reģionā.
“Es domāju, ka septiņi gadījumi Sarasotā (apgabalā) patiešām izceļ malārijas draudus. Pēdējo 20 gadu laikā Amerikas Savienotajās Valstīs nekad nav bijusi lokāla malārijas pārnešana,” sacīja Kārnijs. “Mums šeit vēl nav Anopheles Stephensi. Ja tas notiks, tas parādīsies mūsu krastos, un mēs būsim gatavi izmantot savas tehnoloģijas, lai to atrastu un iznīcinātu.”
Viedie slazdi darbosies cieši kopā ar jau izveidoto globālo izsekošanas vietni. Tas ļaus iedzīvotājiem fotografēt odus un augšupielādēt tos kā vēl vienu veidu, kā tos izsekot. Kārnijs sacīja, ka plāno šogad nosūtīt slazdus uz Āfriku.
“Mans plāns ir doties uz Madagaskaru un varbūt uz Maurīciju pirms lietus sezonas gada beigās, un tad laika gaitā mēs nosūtīsim un atvedīsim atpakaļ vairāk šo ierīču, lai mēs varētu uzraudzīt šīs teritorijas,” sacīja Kārnijs.