Vairumtirdzniecības cenas pesticīdu kaitēkļu apkarošanas piriproksifēns noliktavā
Produkta apraksts
Piriproksifēns, sintētisks savienojums, ko plaši izmanto kā kukaiņu augšanas regulatoru (IGR), ir ļoti efektīvs līdzeklis dažādu kukaiņu populāciju kontrolei. Tā unikālais darbības mehānisms traucē kukaiņu normālu attīstību, neļaujot tiem sasniegt briedumu un vairoties, tādējādi samazinot to populāciju. Šī spēcīgā aktīvā viela ir ieguvusi popularitāti lauksaimnieku, kaitēkļu apkarošanas speciālistu un māju īpašnieku vidū, pateicoties tās izcilajai efektivitātei un daudzpusībai.
Lietojums
Piriproksifēnu plaši izmanto lauksaimniecībā un dārzkopībā, lai apkarotu plašu kukaiņu klāstu, tostarp odus, mušas, laputis, baltās mušiņas, tripšus, lapu kāpurus un noteikta veida vaboles. Šis savienojums izjauc kukaiņu reproduktīvo ciklu, atdarinot hormonu, kas kavē to spārnu un reproduktīvo orgānu attīstību, izraisot neauglību un populācijas samazināšanos.
Pieteikums
Kā koncentrēts šķidrums piriproksifēns var tikt lietots dažādos veidos atkarībā no mērķa kukaiņa un apstrādājamās platības. To var izsmidzināt tieši uz kultūraugiem vai lapotnes, izmantot augsnes apstrādei, lietot apūdeņošanas sistēmās vai pat izmantot miglošanas iekārtā odu apkarošanai. Tā daudzpusība ļauj izmantot efektīvas un lietderīgas lietošanas metodes, padarot to piemērotu gan liela mēroga lauksaimniecībai, gan mazu dārzu uzturēšanai.
Priekšrocības
1. Mērķtiecīga kontrole: Piriproksifēns nodrošina mērķtiecīgu kaitēkļu kontroli, nekaitējot derīgajiem kukaiņiem vai nemērķa organismiem. Tas selektīvi traucē kukaiņu populāciju, samazinot to skaitu, vienlaikus saglabājot līdzsvaru ekosistēmā.
2. Atlikušās sekas: Viena no piriproksifēna galvenajām priekšrocībām ir tā ilgstošā atlikušā iedarbība. Pēc uzklāšanas tas ilgstoši saglabā savu iedarbību, nodrošinot nepārtrauktu aizsardzību pret atkārtotu invāziju vai jaunu kukaiņu populāciju veidošanos.
3. Videi draudzīgums: Piriproksifēnam ir zema toksicitāte pret zīdītājiem un putniem, tāpēc to ir drošāk lietot vietās, kur cilvēki vai dzīvnieki var nonākt saskarē ar apstrādātām virsmām. Turklāt tā zemā noturība vidē samazina ķīmiskās uzkrāšanās vai piesārņojuma risku.